Turkish Delight jeb "Lukums" ir, iespējams, pats raksturīgākais no austrumu virtuves, tai skaitā arī Turcijas, deserta ēdieniem. Tas ir izsmalcinātais gardums, kura pirmssākumi meklējami 1700. gadu beigās, Osmaņu impērijā. Šī iemesla dēļ var droši apgalvot, ka viens no “karaliskākajiem” lukuma paveidiem viennozīmīgi būs “Saray” paveida lukums, kurš tiešā tulkojumā no Turku valodas nozīmē “pils” jeb “galms”.
Lukuma pamatā ir vienkāršs sacepums, kas galvenokārt izgatavots no cukura un cietes. Tradicionālā versija ir mīksts, vieglas konsistences, bieži ir aromatizēts ar rožūdeni, citronu vai mastiku, un var saturēt riekstus, piemēram, pistācijas, valriekstus vai lazdu riekstus. Tomēr lukuma daudzpusība ar to nebeidzas - tas bieži vien ir sastopams vairāku eksotisko augļu garšās un pat kopā ar šokolādi.
Austrumu saldumu pagatavošanas process pati par sevi ir kā māksla, jo, lai deserts sasniegtu vajadzīgo konsistenci, ir ļoti rūpīgi jāmāk manipulēt ar temperatūrām, lai visas sastāvdaļas pareizi un vienmērīgi izkustu. Tam sekos maisījuma liešana veidnēs, pēc kā tam būs jādod nedaudz atdzesēties. Vēlāk lukumu tradicionāli sagriež mazos, garšīgos kubiņu formas gabaliņos un, visdrīzāk, pārkaisa ar pūdercukuru, kas ne tikai bagātinās tā garšu, bet arī nodrošinās to, lai gabaliņi savā starpā nepielīp. Šīs rūpīgās sagatavošanas rezultātā tiek iegūts saldums, kas vienlaikus ir maigs un košļājams, ar sev raksturīgo sulīgumu.
Papildus savām deserta īpašībām, lukumam ir arī simboliska nozīmē austrumu kultūrā. Tas lieliski saskan un iet kopā gan ar tēju, gan kafiju, tādējādi viens otru papildinot. Kā arī jau izsenis lukums ir ticis uzskatīs par viesmīlības simbolu. Tāpēc to bieži vien redzēsiet svētku reizēs, kāzās, kā arī reliģiska rakstura pasākumos.